Pirms testēšanas ieteicams sagatavot ādu, nomazgājot pirkstus ar siltu ūdeni un ziepēm vai dezinficējot tos ar spirta tamponu; abas metodes ir pieņemamas. Amerikas Diabēta asociācija iesaka mazgāt rokas ar ziepēm un tekošu ūdeni, lai sagatavotu ādu pirms glikozes līmeņa noteikšanas ar pirkstu. Tomēr neatkarīgi no metodes ir svarīgi atcerēties, ka pirkstam ir jābūt sausam pirms asiņu noņemšanas. Tas ir, pēc mazgāšanas ar siltu ūdeni un ziepēm ļaujiet pirkstiem pilnībā nožūt; pēc dezinfekcijas ar spirtu pagaidiet, līdz spirts ir pilnībā iztvaikojis, pirms iedurat pirkstu ar urbšanas ierīci, lai nodrošinātu precīzu mērījumu.
Ir svarīgi uzsvērt, ka ādas dezinfekcijai nevajadzētu izmantot jodu{0}}saturošus dezinfekcijas līdzekļus (piemēram, povidona-jodu vai joda tinktūru). Glikozes līmeņa kontroles sistēmās, kas izmanto glikozes oksidāzes principu (tostarp uz elektrodu- un fotoķīmiskiem -bāzes glikozes mērītājiem), joda tinktūrā vai povidona-jodā esošais jods var reaģēt ar enzīmiem glikozes līmeņa asinīs teststrēmeles, izraisot kļūdas. Tas ir tāpēc, ka: uz elektrodiem{7}}bāzētajos asins glikozes mērītājos, kad pilnas asinis tiek pilētas uz testa strēmeles reakcijas laukumu, paraugā esošā glikoze reaģē ar ķīmisko substrātu (enzīmu), radot elektrisko strāvu. Glikozes līmeni asinīs aprēķina, nosakot šīs strāvas intensitāti. Jods var arī reaģēt ar fermentu, tādējādi traucējot pašreizējam rādījumam un izraisot neprecīzus glikozes rādījumus asinīs. Asins glikozes mērītāji, kuru pamatā ir fotoķīmiskā metode, nosaka glikozes līmeni asinīs, mērot testa strēmeles krāsas izmaiņas reakcijas procesā. Jods var traucēt krāsas maiņu iepriekšminētās ķīmiskās reakcijas un pašas krāsas dēļ, tādējādi ietekmējot glikozes līmeņa asinīs nolasīšanas precizitāti.
